24/01/2013 LR 11. Saeimas Ārlietu debates

Posted on by

Atis Lejiņš, LR Saeimas deputāts:

“Būtiskākais Ārlietu ministra ziņojumā ir pateikts vienā teikumā. Proti, ka Eiropas Savienībai jāsaglabā sava vienotība un solidaritāte, lai varētu kļūt par globāli ietekmīgu spēku. Mūsu interesēs ir stipra Latvija stiprā Eiropas Savienībā, citādi mēs pazudīsim milžu cīņās jaunajā pasaules kārtībā, tāpat kā jau reiz pazudām. Akcents ES gadījumā ir uz “varētu”, jo pašreiz – par spīti tam, ka Eiropas Savienība ir lielākais ekonomiskais bloks pasaulē, – tās ietekme uz globālajiem procesiem ne vienmēr ir tik liela, kā to varētu vēlēties.

To saprot arī Lielbritānijas premjers Kamerūns, kurš savā ilgi gaidītajā runā vakar atzina: „Nav ne mazāko šaubu, ka mēs esam daudz stiprāki Vašingtonā, Pekinā un Deli jau tāpēc vien, ka esam stiprs spēlētājs Eiropas Savienībā.”

Bet problēma paliek – kā pārliecināt sabiedrību?

Tas attiecas arī uz mums, bet mēs nevaram kļūt par stipru valsti Eiropas Savienībā, ja esam tajā trešā nabadzīgākā valsts. Būtībā tāpēc jau mūsu premjerministrs Valdis Dombrovskis savā vecgada vakara uzrunā uzsvēra nepieciešamību mazināt nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā. Tikai iekšēji stipra Latvija būs arī spēcīgs spēlētājs Eiropas Savienībā.

Aplūkosim divus pasaules reģionus, kas met milzu izaicinājumus gan Eiropai, gan Amerikai.

Āzija

Gan Japāna, gan Ķīna tagad ir pacēlušas gaisā iznīcinātājus dēļ sīciņām, neapdzīvotām salām, kuru piederību Japānai apstrīd Ķīna.Vai nonāks līdz šaušanai? Ķīnai ir arī asi robežstrīdi par citām neapdzīvotām saliņām un ar citām valstīm. Notiek konfrontācijas. Un es nemaz neesmu pieminējis Ziemeļkoreju.

Pazīstamais stratēģis Zbigņevs Brežinskis, kurš bieži viesojies Ķīnā, raksta – galvenais izaicinājums pasaules mieram būs spēja novērst Āziju no tiem pasaules kariem, kādus izraisīja eiropieši iepriekšējā gadsimtā.

Priekšnoteikums tam būs ASV spējām cieši sadarboties ar Ķīnu un reizē arī aizsargāt tos savus sabiedrotos un draugus, kuri no Ķīnas baidās. Tāpēc jau arī notiek ASV militāro spēku pārbīde no Eiropas uz Āziju.

Vai ASV spēs to veikt? Ko te var līdzēt Eiropas Savienība?

Tuvie Austrumi

Viss milzīgais reģions no Kasablankas līdz Kabulai ir nemierā.Pamatā konflikti un kari ir starp mērenajiem, radikālajiem un vēl radikālākajiem islāmistiem, starp sunnītiem un šiītiem, starp dažādām etniskajām grupām, – un tādās valstīs kā Ēģipte, Palestīna un Sīrija pa vidu krustugunīs atrodas arī kristiešu minoritātes, nemaz nerunājot par atsevišķu valstu ambīcijām atbalstīt vienu vai otru grupējumu.

Vakar vēlēšanu rezultāti Izraēlā laikam pielika punktu tiem politiskajiem spēkiem, kas nevēlējas atzīt Palestīnu kā valsti, bet to vietā anektēt lielu daļu Palestīnas teritoriju.

Netanjahu atklāti iejaucās ASV vēlēšanās un nostājās pret Obamu, bet Obama uzvarēja. Šobrīd netieši Obama ir uzvarējis arī Izraēlas vēlēšanās, jo ASV turpinās atzīt divu valstu pastāvēšanu – kā risinājumu Izraēlas un Palestīnas ilgstošajam konfliktam.

Labā ziņa ir arī tā, ka Obama nepieļāva karu ar Irānu. Bet kā būs tālāk?

Viens ir skaidrs, ASV pietiek karot, īpaši šajā reģionā. Tas ir jādara eiropiešiem, kā jau piemēri rāda Lībijas un Mali gadījumos. ASV var tikai piepalīdzēt ar savu spēju pārākumu, ko tā arī dara.

Bet kādu lomu arī šajā reģionā kopumā turpmāk spēlēs Eiropas Savienība? Gan jau redzēsim līdz nākamajām ārlietu debatēm.

Līdz tam laikam der atcerēties senās Romas gudrību: ja mēs neturēsimies kopā, mēs katrs tiksim pakārti atsevišķi.”