Par Valsts prezidenta uzrunu ANO
Komentārs par Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 67.sesijā 2012. gada 26. septembrī.
Klausoties mūsu Valsts prezidenta uzrunu, varēju tikai pievienoties visam sacītajam – uzrunas tekstā ir gan veiksmīgi akcentēti šobrīd starptautiski aktuālie notikumi, gan izcelta Latvija kā aktīvs to dalībniece un pozitīvā pienesuma veicinātāja, nevis pasīva novērotāja.
Uzrunā tika salikti nepieciešamie akcenti uz notikumiem Sīrijā, Irānā, Afganistānā, Moldovā, Kalnu Karabahā un citur. Ļoti labi, ka prezidents akcentēja nepieciešamību pilnvērtīgi diskutēt par Centrālāzijas reģiona nākotni, tostarp Afganistānas iespēju kļūt par transporta un tranzīta mezglu, – vienlaikus parādot Latvijas lomu Afganistānas ekspertu apmācībā gan transporta, gan narkotiku apkarošanas jomā.
Ļoti pozitīvi vērtēju to, ka tādējādi pasaules mērogā Latvija tiek pozicionēta kā daļa no globālās stabilitātes nodrošinājuma, uzskaitot tās panākumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un raksturojot pārvaldes un ekonomisko struktūru kvalitāti atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kritērijiem. Tāpat uzteicami, ka prezidents savā uzrunā pieminēja Andri Piebalgu kā Eiropas Savienības attīstības komisāru.
Saskaņā ar prezidenta teikto, daudzās valstīs pieaug to cilvēku skaits, kas pieprasa brīvību un taisnīgumu – un arī šeit prezidentam izdevās parādīt Latviju kā valsti, kas aktīvi atbalsta citu valstu centienus atjaunot tiesiskumu un veidot stabilas demokrātiskas institūcijas, kā arī iesaistās šīs attiecīgo valstu kapacitātes stiprināšanā.
Prezidents runāja arī par Latvijas pilsonisko sabiedrību, kura aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā visos līmeņos. Tika minēts arī ļoti nozīmīgais fakts, ka esam izvirzījuši savu kandidātu 2014. gada ANO Cilvēktiesību padomes vēlēšanām.
Ne mazāk svarīgi ir tas, ka tika minēta nepieciešamība pēc ANO Drošības padomes reformām – un aprakstīts Latvijas atbalsts Padomes dalības paplašināšanai, kuras realizēšanas jebkuram variantam jāietver vismaz viena jauna nepastāvīgā vieta Austrumeiropas valstu grupai.
Nesen pasaules sabiedrību satricinājušās anti-islāma filmas kontekstā prezidents minēja arī to, ka Latvija gan pilnībā atbalsta biedrošanās brīvību un tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām, tomēr kategoriski nosoda jebkuru mēģinājumu izmantot reliģiju ekstrēmisma un vardarbības kurināšanai.
Vērtējot runu kopumā, varu uzteikt Valsts prezidentu, kurš tajā minējis visu starptautiskajā arēnā svarīgo un parādījis Latviju kā valsti, kas nevis nāk žēloties par problēmām, bet spēj tās pārvarēt pati un turklāt palīdzēt risināt problēmas arī citiem, aktīvi piedaloties starptautiskajos procesos ar savu pozitīvo pienesumu un rādot piemēru arī citām valstīm gan ar savu iekšējo, gan ārējo politiku.
