IKP pieaug – nodokļi samazinās!
Vakar Vienotības frakcijā finanšu ministrs A. Vilks un premjers V. Dombrovskis atbildēja uz deputātu jautājumiem par ierosinātajām izmaiņām valsts nodokļu politikā, proti, nodokļu samazināšanu – runa ir par iespējamo PVN samazinājumu no patreizējiem 22% uz 21%, neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 45 Ls uz 60 Ls (un tuvākajos gados līdz 80 Ls), IIN samazināšanu, kā arī IIN atvieglinājumu paaugstināšanu par apgādājamām personām.
Nodokļu samazināšana, protams, ir apsveicama – esam vispār viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur tas notiek. Tomēr man rada bažas tas, ka PVN mazināšana pēc esošā plāna neko nemainīs preces cenā, bet tikai radīs zaudējumus budžetā (iespējams, līdz pat 60 miljoniem latu divu gadu laikā, kurus citādi varētu izmantot, piemēram, skolotāju un medmāsu algām vai invalīdu pabalstiem). Tomēr premjers un ministrs deputātus pārliecināja, ka PVN var samazināt un cenas noturēt lejā tajās nozarēs, kur valsts var reāli iejaukties – piemēram, maksa par siltumu un elektrību. Savukārt, zaudētos līdzekļus var kompensēt ar ieguvumiem no patreiz krietni straujākā IKP pieauguma nekā paredzēts.
Svarīgi ir arī tas, ka iekļaujamies eirozonā, ne tikai ģeopolitikas dēļ. Mēs atrodamies turpat, kur Somija un Igaunija. Taču eiro nozīmē arī to, ka Latvijai kritīsies procentu likmes par ārvalstu aizdoto naudu, kā tas ir Igaunijā, un tas vien ik gadu radīs prāvus ietaupījumus valsts kasē, kurus tad varēs izmantot algu paaugstināšanai.
Sēdes pārtraukumā izgāju paelpot svaigu gaisu un nejauši satiku pazīstamus zviedrus. Sarunas gaitā teicu viņiem, ka man jāsteidzas atpakaļ uz frakciju runāt par nodokļu samazināšanu – viņi iepleta acis un ļoti brīnījās, vai kas tāds maz ir iespējams.
Saskaņā ar ierosinājumiem, PVN pat jau šogad varētu nonākt Lietuvas līmenī (21%, kas gan tomēr paliek joprojām par 1% augstāks nekā Igaunijā, kur ir 20%). Tanī pašā laikā mūsu ienākuma nodoklis, kas krīzes laikā bija 26%, kritīsies no patreizējiem 25% uz 24%, un iespējams, ka līdz 2015. gadam sasniegs pat 20% līmeni (kā togad paredzēts arī Igaunijā – kur gan arī jau šobrīd ir 21%; Lietuvā ienākuma nodoklis ir pat tikai 15%). Tas, protams, samazinās darbaspēka nodokļu slogu un būs darbiniekiem liels ieguvums.
Interesanti atzīmēt, ka Igaunijā nodokļu atvieglinājumi par apgādājamiem pastāv tikai, sākot ar otro bērnu – un tad par katru nākamo, tas ir, – jo vairāk bērnu, jo mazāki nodokļi.
Taču, domājot par nodokļu politikas izmaiņām, jāatceras, ka Džini koeficients (plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem) Latvijā ir ļoti augsts. Šobrīd tas ir aktuāls jautājums arī ASV, kur Obama runā par Buša laikā ieviesto bagātnieku nodokļu atvieglinājumu atcelšanu – domājams, tas būs viens no galvenajiem strīdus jautājumiem nākamajās prezidenta vēlēšanās.
Domāju, ka pareizāk būtu samazināt PVN siltumam, energoresursiem, tikpat pārējam tirgotāji cenu nenolaidīs zemāku un starpība nonāks ne valsts budžetā, bet gan tirgotāju (mums vairums ir ne-Latvijas) makos. Energoresursu cenas pazemināšanās gan pozitīvi ietekmētu gan vienkāršo ļaužu dzīvi, gan eksportētāju konkurētspēju. Turklāt tad tas varētu būt nevis 1% PVN, bet gan kādi 3-5% vismaz.
Par IIN – jautājums strīdīgs. Vai labāks efekts nebūtu panākams ievērojami palielinot neapliekamo minimumu? Tas dotu daudz lielāku efektu tieši mazo algu saņēmējiem, bet vēl jo vairāk – ģimenēm ar bērniem, kas atkal būtu papildus stimuls. Lielo algu saņēmējiem efekts savukārt nebūtu tik izjūtams un tādējādi šādi varētu panākt zināmu nodokļu “progresivitāti”.
Bet mums jau tagad ir vairāk nodokļu atlaides (samazināts PVN) nekā Igaunijā un Lietuvā, piemērām, par malku. Siltumam arī par 1% kritīsies cena, jo te valsts var kaut ko darīt. Redzēsim, kā darbosies vienošanās ar tirgotājiem. Katrā ziņā mūsu PVN nedrīkst būt stipri augstāks par PVN Igaunijā un Lietuvā.