Pasaules politika 2012

Mana runa Saeimas ārlietu debatēm (26.01.2012). Šī ir iepriekš gatavotā versija, iespējams, daļa var tieši nesakrist ar runāto, kas bija brīvāka – precizēta stenogramma būs vēlāk sadaļā “Saeima”.

Pirms gada ieskicējām, kā pasaules ģeopolitikā attīstās jauni ekonomiskie un politiskie varas centri. Apmēram šādi:

ASV prognozes, ka pēc dažu gadu desmitiem Ķīna ieņems pirmo vietu bruto tautsaimniecības kopproduktu lielumā un Indija otru vietu, varētu ātrāk piepildīties. Tad ASV nonāktu trešā vietā, bet Eiropa tika brīdināta – ja tā nesavāksies, pat varētu izkrist no ceturtās vietas.

Tomēr jāatceras, ka runa ir par bruto valsts kopproduktu, nevis ienākumu uz iedzīvotāju Ķīnā vai Indijā. Otrkārt, Ķīnai nepieciešams vismaz 7% IKP pieaugums, lai novērstu lielas iekšējās problēmas. Šogad paredzētais pieaugums ir tikai 8%.

Manis teiktais būs sadalīts trīs daļās: situācija – 1) Eiropā; 2) Āzijā; 3) Irānā.

Eiropa

Šķiet, Eiropa sāk savākties. Vismaz ir pozitīvas ziņas. Kas noticis? Pēkšņi procentu likmes pārdotajiem valsts vērtspapīriem tādās valstis kā Itālija un Spānija nokritušās normālā līmenī, proti, mūsu līmenī, kas ir ap 5%. Eiropas Centrālā banka atdarina ASV centrālo banku. Proti, aizdod naudu dalībvalstu bankām par ļoti zemiem procentiem ar tādu kā klusu norunu, ka tās, savukārt, pirks valsts obligācijas, neprasot lielu procentus. Tirgi nomierinājušies.

Stingrās ES regulas fiskālai disciplīnai un ekonomiskai pārvaldībai pieņēmām tepat Sarkanajā Zālē. Bet ir vajadzīgs skaļš politiskais signāls starpvaldību līmenī, lai pasaule un tirgi saprastu, ka Eiropa ir savākusies. Tas notiks pēc dažām dienām Briselē.

Ķīna un Klusā okeāna reģions

Kā Ķīna reaģējusi uz ASV stratēģisko pārbīdi, stiprinot savus bruņotos spēkus uz šo milzu reģionu?

Šķiet – divējādi. Tas esot gan slikti, gan labi. Ar piebildi, ka ASV saprātīgi jārīkojas ar savām militārajām spējām.

Atkāpsimies uz 2005. gadu, lai salīdzinātu Eiropas uzvedību ar ASV šajā reģionā. Tālaika Vācijas kanclers Gerharts Šrēders, viesojoties Ķīnā, paziņoja, ka viņam pilnīgi vienalga, kas notiek ar Taivanu. Bet tobrīd Japāna ar ASV slēdza vienošanos, ka tās aizstāvēs Taivanu pret jebkuru uzbrukumu. Nafta, ko saņem ASV sabiedrotās – Dienvidkoreja un Japāna, – tiek vesta uz šīm valstīm gar Taivanu. Šo kopsakarību nesaprata Vācijas kanclers.

Bet tikpat impulsīvi kā viņš uzvedās arī Eiropa, kad lēma atcelt ieroču embargo pret Ķīnu arī tajā laikā. Embargo tika ieviests tūlīt pēc Tjaņaņmeņas laukumā notikušā lielā slaktiņa. ASV cēla iebildumus, sak, esat aizmirsuši, ka mums jāaizstāv Taivana. Eiropai nācās ātri atkāpties, un kāds ķīniešu komentētājs teica, ka ES nav nopietni ņemama vismaz vēl desmit gadus uz priekšu.

Kā izskaidrojama šāda nenopietna uzvedība? Vienkārši – Eiropai trūkst Āzijas zinātāju, pētnieku.

Caur Malakas šaurumu brauc lielie naftas tankkuģi. Vietām šaurums it tikai dažus kilometrus plats. No šiem tanku kuģiem ASV sabiedroto tautsaimniecības ir atkarīgas, kā jau agrāk tika minēts. Arī Ķīna saņem sev vajadzīgo naftu caur šo šaurumu. Šīs valsts tagad samazinās savu atkarību no Irānas naftas, bet cita nafta tik un tā nāk no Hormozas līča valstīm, proti, Kataras, Apvienoto Emirātu valstīm, Kuveitas, Irakas un Saudu Arābijas. Un šaurumu var „aizkorķēt”.

Irāna

Vai gaidāms karš? Es teiktu, iespējamība ir 50 pret 50. Stāsts ir zināms. Irāna draudēja slēgt Hormozas jūras šaurumu, ja pret to tiks pastiprinātas ekonomiskās sankcijas, bet ASV atbildēja – sekos bruņots prettrieciens. Bahreinā paliek ASV 5. flote.

Irāna ir tuvu tam, ka varētu gatavot atomieročus. Ne tikai Izraēla no tiem baidās, bet arī arābu valstis.

Jācer, ka Izraēlas valdība necentīsies patvarīgi bumbot Irānas atombagātināšanas ražotnes. Par šo jautājumu notiek asi strīdi Izraēlā.

Pirms nedēļas ASV Apvienoto štābu priekšsēdētajs Martins Dempsijs apmeklēja Izraēlu, lai pārliecinātu to nerīkoties vienpusēji. Strīds starp Izraēlu un Ameriku šajā jautājumā ir izlauzies publiskā telpā. Kas notiks, ja Irāna neatgriežas pie sarunu galda?

* * *

Noslēgumā daži vārdi par ASV bruņoto spēku samazināšanu Eiropā. Lietu būtības neizpratne izraisījusi dažkārt pilnīgi neadekvātu reakciju, arī tepat Latvijā. Aiziet divas ASV ātri pārvietojamās brigādes, desmit tūkstoši karavīru, kas dislocēti Vācijā. Kas nāk to vietā? ASV pretraķešu aizsardzības vairogs, kas, ka savā nesenā vizītē aizrādīja NATO ģenerālsekretārs Rasmusens, ir daļa no ASV aizsardzības sistēmas.

Ko labāku vēl var vēlēties? Vai tas liecina, ka Amerika zaudējusi interesi par Eiropu? It kā bagātajai Vācijai būtu grūti sastādīt tādas pašas lieluma brigādes, stiprinot Eiropas un tātad arī NATO gudrās aizsardzības spējas.

Nepietiek Eiropai savākties tikai fiskālās un monetārās politikas līmenī. Pārmaiņas pasaules ģeopolitikā prasa, ka Eiropai beidzot jāsakārto arī savas aizsardzības spējas.