Visi var, bet mēs ne?

Trešdien “Latvijas Avīzē” parādījās interesanta informācija par veselības apdrošināšanas jomu tepat kaimiņos, Igaunijā un Lietuvā. It kā esam tuvas valstis, vienots Baltijas reģions – bet kāpēc tad esam tik atšķirīgi, turklāt atpaliekam? Ēnu ekonomikas apkarošanā kaimiņi mums ir priekšā. Protams, viens no būtiskiem priekšnoteikumiem šeit ir Nulles deklarācija, ko mēs tikai tagad esam pieņēmuši, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā ir ieviesta jau pirms daudziem gadiem.

Taču mums priekšā abas valstis ir aizsteigušās arī citur – pie viņiem nodokļu ļaunprātīgie nemaksātāji daudz stiprāk jūt, ko valstij nodarījuši. Piemēram, par to pašu veselības apdrošināšanu – Igaunijā ēnu ekonomikas dalībniekiem par visu, izņemot neatliekamo palīdzību, jāmaksā no savas kabatas; tāpat pilna maksa par ārstēšanos ir jāmaksā arī tiem bezdarbniekiem, kuri atsakās apmeklēt pārkvalificēšanās kursus – ja bezdarbnieks neizmanto valsts piedāvāto, tā liedz viņam arī sociālo aizsardzību. Lietuvā sistēma ir ļoti līdzīga. Bet Latvijā…

Starp citu, Lietuva ēnu ekonomikas apkarošanā ir gājusi vēl tālāk – pirms kāda laika krietni palielināti sodi tiem darba devējiem, kurus pieķer personu nodarbināšanā bez līguma. Pārrēķinot Latvijas naudā, par pirmo reizi tas būtu ap 3000 Ls, par atkārtotu – vairāk kā 7000 Ls.

Arī Latvijā darba devējam šādos apstākļos var uzlikt sodu līdz 5000 Ls, taču tas pastāv tikai kā augstākais soda mērs, administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās robežas ir diezgan plašas: fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem. Negodprātīgs darba devējs var mierināt sevi ar cerību uz likumsargu pretimnākšanu, mazinās bailes pārkāpt likumu. Savukārt, Lietuvā sods ir konkrēts, liels un neizbēgams – tad nav brīnums, ka pie viņiem ēnu ekonomikas līmenis ir zemāks kā pie mums.

Atgriežoties pie veselības apdrošināšanas – interesants ir vēl viens Igaunijā pieņemts likums: ja igauns strādā un maksā nodokļus Somijā, bet ārstējas Igaunijā, tad norēķinās par to savstarpēji šo valstu apdrošināšanas fondi – Igaunijas fonds piesūta rēķinu Somijas fondam.

Arī Latvijā veselības ministre Ingrīda Circene ir izvirzījusi ideju par veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas sasaisti ar nodokļu maksāšanu, liekot par plānveida pakalpojumiem pilnībā no savas kabatas maksāt tiem, kuri neattaisnotu iemeslu dēļ nemaksā nodokļus. Šādai sistēmai beidzot būtu iespēja parādīties arī Latvijā – jau apmēram no nākamā gada vidus. Ceru, ka vismaz šo mēs Latvijā ieviesīsim ātri un bez aizķeršanās – vismaz es darīšu visu, lai tā notiktu.