Top jauna koalīcija?
Pagājušajā piektdienā Saeimas Eiropas lietu komisijā piedzīvojām Vienotības un Zatlera reformu partijas zaudējumu balsojumā par Latvijas pozīciju gaidāmajā ES padomes sēdē. Vairākumu draudzīgi ieguva Visu Latvijai/TB-LNNK kopā ar Saskaņas centru un ZZS.
Tiesa, vēlāk atrada kompromisu, lai nebūt jāsanāk vēlreiz pirmdienas rītā. Savukārt, šodien (trešdien) Ārlietu komisijas sēdē izveidojās tieši tādi paši bloki – un Vienotība ar ZRP atkal balsojumā zaudēja VL/TB-LNNK, SC un ZZS kompānijai.
Vai atkārtojas 10. Saeimas problēma ar divām koalīcijām – oficiālo un neoficiālo? Toreiz tumšais zirdziņš bija ZZS (oficiāli bloķējoties ar Vienotību, neoficiāli ar oligarhu partijām); tagad šo vietu laikam grib ieņemt Nacionālā apvienība.
ELK sēdē jautājums, faktiski noraidot un koriģējot Finanšu Ministrijas pozīciju, bija ļoti „dziļdomīgs” – noteikti frāzē „Eiropas Savienības dalībvalsts” vajadzēja ievietot vārdu „nacionāla”, un to uzskatīja par lielu uzvaru. Taču no tā izriet, ka tagad ikreiz, kad rakstīsim par Eiropas Komisiju, nāksies acīmredzot rakstīt klāt, ka tā ir pārnacionālā komisija. Pilnīgi tukša liekvārdība, semantiski – tautoloģija, jo visiem zināms, ka dalībvalstis nekas cits nevar būt kā nacionālas valstis.
Ārlietu komisijās sēdē, runājot par jauna Eiropas stabilizācijas (glābšanas) fonda dibināšanu nākotnē, bija mazliet citādi – ko nu teiks pārējās valstis. Izskanēja doma, ka krīzes periodā Eiropas Komisija nekādu solidaritāti pret Latviju nav izrādījusi, tāpēc mums nav jāizrāda nekāda solidaritāte pret citām Eiropas valstīm nākotnē, kuras varētu nonākt grūtībās, kad mēs iestājamies eirozonā. Jāatgādina, ka laikā, kad mums nebija naudas valsts kasē, tieši Komisija ļoti ātrā tempā aizdeva naudu ar zemiem procentiem. Un Latvijas interesēs ir tieši arī stipra ES – šajā gadsimtā, kurā pasaulē izaug tādas lielvaras kā Indija un Ķīna. Ja Eiropas valstis pašķīdīs katra uz savu pusi, kā tas bija pirms 2. pasaules kara, arī mūsu liktenis nebūs viegls. Šoreiz jautājums tika atlikts uz divām nedēļām – to laikā mums jāgūst jauna informācija par citu dalībvalstu nostāju jaunā stabilizācijas fonda dibināšanā.
Tomēr te jautājums faktiski nav par balsojumu būtību, bet par faktu, ka VL divās būtiskās komisijās neapstiprina valdības pozīciju. Un ir diezgan aizskaroši, ka mūsu ministriju pārstāvjiem un arī kolēģiem Saeimā jāuzklausa pamācības no nacionālistu puses – ka mums „jāieņem nacionālā stāja” un „nav jāliec muguras ES forumos”. Gribētu zināt, ko Latvija iegūtu, ja šie nacionālstājas sprediķotāji paši nonāktu atbildīgās pozīcijās ES forumos – vai efekts gadījumā nebūtu tieši pretējs tam, ko „nacionālās stājas neizrādītāji” ir jau panākuši Latvijas labā…
Jāatceras, ka visas dalībvalstis ir krīzes laikā kļuvušas ļoti „nacionālas” – arī Vācija, lielākā neto maksātāja. Agrāk, ja ES komisija nonāca strupceļā, bija apmēram tā – Helmūts Kols pajautā: „Cik tas maksā?” Tad izņem čeku grāmatiņu no kabatas un izraksta vajadzīgo summu. Problēma atrisināta. Merkele tā vairs nerīkojas. Ja runājam par finanšu darījumu nodokli un paziņojam: viss, neviens feniņš vairs neaizies Komisijai, bet tikai dalībvalstīm – var sanākt, ka zāģējam to zaru, uz kura paši sēžam, jo agrāk tā bija tieši ES komisija, kas aizstāvēja mazākās valstis pret lielajām. Runājot par nākamo daudzgadu ES budžetu, tās bija neto maksātājas, kas liedza Komisijai veidot lielāku budžetu 2014.-2020. gadam.
Lejiņa kungs, es būtu gandarīts ja Jūs izlasītu pozīcijas, kuras Jūs pieņemiet vai ja esat lasījis, tad aicinu neizplatīt melus par notikušo.
Piemēram, ELK pieņemtajā pozīcijā vārds “nacionāls” tika iekļauts teikumā, citēju pēc atmiņas: “Finanšu stabilitātes nodeva tiks ieskaitīta Eiropas Savienības nacionālajos budžetos”. Tas nozīmē, ka konkrētie nodokļu ieņēmumi tiek ieskaitīti, piemēram, Latvijas valsts budžetā, nevis ES kopējā budžetā.
Papildus pozīcijā tika mainīts uzsvars. Finanšu ministrija nevēlējās ieviest bankām papildus nodokli, koriģējot pozīciju komisija vienbalsīgi pieņēma, ka Latvija vēlas, lai šāda finanšu stabilitātes nodeva tiktu ieviesta. Piezīmēšu, ka tā pēc dažādiem aprēķiniem valsts budžetam dotu aptuveni 10 miljonus latus/gadā, kā arī šī nostādne ir ierakstīta NA programmā.
Tas, ka ministrija ierodas ar kādu konkrētu pozīciju nenozīmē, ka parlamentam tā automātiski ir jāpieņem, pat ja tā ir kļūdaina.
Par Ārlietu komisiju. Žēl, ka Jūs rakstā neminējāt, ka šodien sēdē man izdevās atrast Finanšu ministrijā sagatavotajā dokumentā kļūdu aprēķinos, kura bija 0,2 miljonu liela.
Mans aicinājums atlikt jautājuma izskatīšanu par divām nedēļām ir saistīts ar šī dokumenta nozīmīgumu, kurš paredz Latvijai uzņemties saistības, iestājoties eirozonā ~3,5 miljardu eiro apjomā. Es uzskatu, ka tik nozīmīgs jautājums ir jāizdiskutē frakcijā un ir nepieciešams pakonsultēties ar nozares speciālistiem pirms lemt par jautājuma tālāko virzību. Es tiešām atvainojos, ka vēlos iedziļināties jautājumos un rast pieņemamāko risinājumu Latvijas interesēm, nevis automātiski atbalstīt visas pozīcijas un likumprojektus.
Bet tieši to taču rakstā komentē autors! Jeb Jānis Dombrava arī pirms komentēšanas rakstu neizlasīja? :D
Paldies par Jūsu viedokli. Man tomēr būtu lūgums nelietot vārdu „melot». Var būt viedokļu atšķirības, var kaut ko pārprast, var citādi interprēt, bet sabiedrībā ar augstu politisko kultūru deputāti un ministri nelieto vārdu „melot”. Nezinu, kāpēc Latvijā šis vārds ir tik populārs, bet domāju, ka rezultātā, ja jau mēs neko citu nedaram, kā viens ar otru melojam, tad arī nav jābrīnās, ka valdības un Saseimas prestīžs sabiedrībā ir tik nenormāli zems. Tas ilgtermiņā grauj valsts pamatus.
FM bija paviršības dēļ pieļāvusi kļūdainu ciparu. Paldies, ka aizrādījat, bet gala variantā, šaubos, ka FM to nebūtu ieraudzījusi. Nozaru ministriju ziņojumos komisijām tas nav pirmo reizi.
Lejiņa kungs,
diemžēl Latvijas pēdējā laika politikā tieši Jaunais Laiks ar savu Repšes”Kā var nesolīt”. Dombrovska pirmsvēlēšanu solījumiem,kuri bija pretēji rīcībai dažas dienas pēc vēlēšanām, ļauj runāt par tieši nepatiesības runāšanas,kas latviski suacas arī melošana, īpāšo mīļumu tagad jau Vienotības rindās. ne velti Jūsu politisko spēku ironiski dēvē arī par “Melotību.” Varbūt vienāršāk ir nemelot, nevis apvainoties par pieķeršanu melos.