Daži jautājumi eiroskeptiķiem
Septembra beigās tika ielikts pamats “Latvijas pienam” – jaunai piena pārstrādes rūpnīcai, kas sāks ražot jau nākamgad pavasarī. Pie tās pieder trīs Latvijas piena ražotāju kooperatīvi. Būtisku finansiālu atbalstu deva ES līdzfinansējums – Ls 2,9 miljonu apmērā. Vai eiroskeptiķi drīzāk gribētu, lai šādas rūpnīcas nebūtu un mūsu piena kooperatīvi turpinātu pārdot pienu ārzemēm, tā neražojot piena produktus ar augstu pievienoto vērtību?
Tāpat gribas jautāt – kā Latvijai kaitē “SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)” un tā “Lauku saimniecību modernizācijas programma”, kuru atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds? Paprasiet 127 mazo un vidējo izmēru saimniecībām, kuras saņem atbalstu – ko tās domā par Eiropas atbalstu. Vispirms derētu izlasīt rakstu “Atbalsts, lai modernizētos: Priedītēm paveras iespēja attīstīties” (Latvijas Avīze šī gada 29. septembrī).
Kā būtu, ja mūsu zemnieki vairs nesaņemtu nekādus tiešmaksājumus, bet Igaunijā un Lietuvā zemnieki tos turpinātu saņemt? Cik ilgs laiks paies, pirms mūsu zemnieki visi bankrotēs?
Un beidzot, pats svarīgakais. Cik ilgi Latvija paliktu Eiropā, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā? Ja nesaprotam, ka ES ir mūsu mājas (un Latvijas vēsturē lielākoties tas tā arī bijis 700 gadu periodā), tad cik ilgs laiks paies, kamēr mēs tiksim “iesūknēti” Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas topošajā savienībā? Der palūkoties statistikā – Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju atbalsta skaitļos Eiropas Savienībai, lai redzētu, ka tām divām valstīm šāds nākotnes scenārijs nedraud. Kāpēc mums vajag atšķirties?
