Vienotības kandidāti PAR Zemgali
Neliela intervija ar pieciem “Vienotības” kandidātiem Zemgales vēlēšanu apgabalā – par Zemgales specifiskajām problēmām, to risināšanu un reģiona attīstību. Uz jautājumiem atbild Sarmīte Ēlerte, Atis Lejiņš, Dzintars Zaķis, Aivars Volfs, Madars Lasmanis.
– Ar ko Zemgale atšķiras no citiem Latvijas reģioniem? Kas padara to par neatkārtojamu un īpašu?
S. Ēlerte: Zemgalē ir vairākas unikālas pasaules kultūras mantojuma ēkas. Šogad Rundāles pils svinēja 275 gadu jubileju, to katru gadu ierodas apmeklēt vairāk nekā 135 000 tūristu no Latvijas un ārzemēm. Ar Eiropas Savienības naudas ieguldījumu un stabilu mecenātu atbalstu pils soli pa solim atgūst savu agrāko spožumu. ES fondu atbalsts Zemgalē palīdzēs atjaunot Durbes pils kompleksu un Bauskas pili. Savukārt Lestenē augusta beigās notika labdarības koncerts baznīcas atjaunošanai. Baznīcas atjaunošanas atbalsta fonda mērķis ir atjaunot baznīcu un savulaik greznāko baroka interjeru Latvijā – altāri. Tas apliecina zemgaliešu apņēmību sakārtot un attīstīt Latvijas unikālo kultūrtelpu. Zemgalē dzimst prezidenti un izcili kultūras darbinieki. Tā ir īpaša!
A. Lejiņš: Liels potenciāls Zemgalē ar tās Sēlijas mežiem ir zaļajai enerģijai. Dānija pieņēmusi valstisku lēmumu, ka līdz 2050. gadam tā kļūs pilnīgi neatkarīga no fosilās degvielas. Kaut Latvijai ir milzīgs potenciāls šajā jomā, Saeima un valdība nespēj vienoties par Atjaunojamās enerģijas likumu, kas iestrēdzis pirmajā lasījumā; ja to nevarēsim pieņemt, nāksies maksāt soda sankcijas Eiropas Komisijai. Viss, kas mums jādara: jāpaaugstina saražotās atjaunojamās enerģijas daļa no kopējā enerģijas patēriņa par nieka četriem procentiem, no 36 uz 40. Domāju, ka ne tikai visas pašvaldības, bet arī Jelgava un Jēkabpils varētu pāriet uz koģenerācijas spēkstacijām. Tas radītu jaunas darbvietas un mazinātu atkarību no Krievijas gāzes, par ko mums jāmaksā liela nauda.
Dz. Zaķis: Zemgali no citiem reģioniem galvenokārt atšķir dabas unikalitāte. Zemgales līdzenums nodrošina Latvijā labākos apstākļus lauksaimniecībai. Pietiekami lielais mežu blīvums un vislielākais valstij piederošo mežu īpatsvars ir pamats sekmīgai kokapstrādei. Sēlijas ainavas un Daugava ir neaptverts tūrisma potenciāls. Zemgali par savdabīgu Latvijas reģionu padara cilvēki. Atšķirīgais dabā ir tikai priekšnosacījums, lai labiem saimniekiem, kādu Zemgalē netrūkst, būtu, kur izvērsties. Vikingu laiva „Lāčplēsis” Daugavā, sakopti lauki Tērvetē vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes sasniegumi ir tieši zemgaliešu panākumi. Īpaša uzmanība jāpievērš ceļu asfaltēšanai, rūpniecības attīstībai un zemnieku konkurētspējai. Dzelzceļa, ceļa Rīga–Maskava, krustceļu dienvidu virzienā un Daugavas kopums un vidēji lielas pilsētas ir unikāla iespēja attīstīt šajā reģionā ražošanu. Tam, protams, ir vajadzīga jaudīga valsts attīstības banka un asfalts tur, kur tā vēl nav. Eiropas mērogā būtiski ir panākt mūsu zemniekiem konkurētspējīgus atbalsta maksājumus.
A. Volfs: Zemgales reģiona savdabīgums un priekšrocības ir vēsturiskas un visiem labi zināmas – auglīgākās un arī reljefa ziņā lauksaimniecībai piemērotākās zemes Latvijā, lauksaimnieku izglītības centrs, Latvijas autorūpniecības centrs, sauszemes vārti uz Eiropu. Bet lielākā vērtība, protams, ir šeit dzīvojošie cilvēki, lepni un atbildīgi par savu dzimto zemi.
M. Lasmanis: Zemgale – vārds, kurš neprasa komentārus. Tas ir vienreizīgs un neatkārtojams Latvijas reģions: daba, māksla, izglītība, arhitektūra un cilvēki ir šī reģiona pērle. Zemgalē ir vienīgā universitāte Latvijā, kura atrodas pils telpās. Zemgale ietver sevī tādas Latvijas pērles kā Jelgava, Bauska, Jēkabpils un Aizkraukle. Atkāpjoties no ārišķīgā skaistuma, Zemgalei piemīt īpaša dzirkstele, kas palīdz tai gan uzņēmējdarbības jomā, gan lauksaimniecībā, gan izglītībā. Jelgavas valsts ģimnāzija ir augstas kvalitātes skola; LLU ir vienīgā universitāte, kas piedāvā apgūt veterinārmedicīnu. Braucot cauri Zemgales pērlēm, nevienā mirklī nerodas sajūta kā laukos, nevis galvaspilsētā. Zemgale ir attīstījusi sevi tā, ka tās iedzīvotājiem nav nepieciešamība doties uz citām pilsētām, kā galvaspilsēta, lai iegādātos nepieciešamās preces. Pie tā nedrīkst apstāties, ir jāturpina virzīties uz priekšu.
– Vai Zemgalei ir savas problēmas, kuru risināšanu Jūs uzņemtos nākamajā Saeimā?
S. Ēlerte: 2013. gadā norisināsies Vispārējie dziesmu un deju svētki, taču šobrīd mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai ir apturētas līdz 2012. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu kvalitatīvu sagatavošanos dziesmu svētkiem, ir jāatjauno šī mērķdotācija jau no nākamā gada vidus. Zemgalē ir 185 bibliotēkas. Līdzekļi, lai iegādātos jaunas grāmatas, ir nepietiekami. Nepieciešams atjaunot nacionālo programmu šim mērķim. Zemgalē ir 81 kultūras nams. Kultūras ministrija šobrīd izstrādā metodisko materiālu kultūras namu darbībai, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs rūpēsies par tālākizglītību kultūras namu darbiniekiem.
A. Lejiņš: Zemgales attīstība nav atdalāma no pārējās Latvijas attīstības, bet Latvijas attīstība ir arī cieši saistīta ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem pārējā Eiropas Savienībā. Ja Saeima nepieņem saprātīgus lēmumus vai valdība neprot piesaistīt ES fondus, maz kas atliks Zemgalei. Ir jāpadara ES nauda vieglāk pieejama pašvaldībām, jo, kā nereti izskan, problēma nav ar ES birokrātiju, bet ar mūsu valsti, kas uzliek dažādus šķēršļus ES fondu apguvei. Vairāk jāuzticas pašvaldībām. VIENOTĪBAS frakcijai cieši jāsadarbojas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Pašvaldību savienību. Mēs joprojām neesam ieviesuši sākumdeklarēšanos, ko izdarīja Igaunija un Lietuva jau 90. gadu sākumā. Amatu deklarācijas, arī personām, kuras strādā Valsts ceļu pārvaldē, ir visai interesantas. Vēlētājiem jāpieprasa deputātu kandidātu solījums, ka 11. Saeimā tie balsos par sākumdeklarēšanos. Ar VIENOTĪBAS balsīm vien nepietiks.
Dz. Zaķis: Latvijā vismazākais ceļu ar melno segumu apjoms ir tieši Zemgalē. Lai no Jaunjelgavas nokļūtu Bauskā pa asfaltētu ceļu, ir jāmēro gandrīz divas reizes garāks un krietni noslogotāks ceļš caur Rīgas pievārti tā vietā, lai brauktu pa taisno. Saeimā turpināsim stiprināt tiesiskumu valstī un mazināt korupciju, izveidosim attīstības banku, lai pēc iespējas ātrāk varētu attīstīties ekonomika un pietiktu līdzekļu Zemgales ceļiem un arī citām vajadzībām.
A. Volfs: Manuprāt, Zemgalei nav īpaši atšķirīgu negatīvu problēmu salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem. Gluži pretēji – izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, auglīgās lauksaimniecības zemes, mežu resursi reģiona austrumu daļā ir dabiskas priekšrocības, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. Zemgalei, tieši tāpat kā visai valstij, būtiskākās problēmas ir nodarbinātība un demogrāfija. Līdz ar to, manuprāt, nav nepieciešamas īpašas receptes šo kopējo problēmu risināšanai – tās ir visai Latvijai svarīgākās un kopīgi risināmās problēmas.
M. Lasmanis: Īpaša uzmanība, veidojot valsts politiku, būtu jāpievērš lauksaimniecības attīstībai, jo, lai kā tauta to nevēlētos atzīt, Latvija ir agrāra valsts, un tas ir jāizmanto mūsu labā. Politikā būtu nepieciešami cilvēki, kas ir pieredzējuši lauksaimniecības nozarē, pretējā gadījumā situācija nemainīsies un attīstības programmas rakstīs politiķi, kas nav šī aroda speciālisti. Šobrīd Zemgalē ir ļoti daudz teritorijas, kuras varētu apsaimniekot un attīstīt lauksaimniecību, bet šī zeme pieder cilvēkiem, kas strādā citā jomā, un lauki ir aizauguši. Savukārt ir lauksaimnieki, kas vēlētos paplašināties, bet tas nav iespējams, jo nav kur. Uzskatu, ka politiķiem, kas tiks ievēlēti no Zemgales reģiona, būtu nepieciešams sakārtot šo sistēmu. Nākamais solis ir sarunas ar zemes īpašniekiem. Situācijā, kad lauksaimnieks vēlas paplašināties, bet tas neizdodas, viņam ir jābūt iespējai sazināties ar šiem politiķiem, lai kopīgiem spēkiem rastu kompromisu ar zemju īpašniekiem, kuri zemi neapsaimnieko. Ja es tikšu ievēlēts 11. Saeimā, apsolu, ka pirmais, pie kā strādāšu, būs lauksaimniecība. Šī nozare ir progresīva; tai nepieciešams cilvēks, kas saprastu notiekošo un spētu risināt problēmas saistībā ar attīstību un dažādus jautājumus, kuri jau vairākus gadus tiek atlikti malā.
– Ko VIENOTĪBA līdz šim ir izdarījusi Zemgales attīstībai?
S. Ēlerte: VIENOTĪBA ir rūpējusies par latviskās kultūrtelpas nostiprināšanu reģionos, atbalstot bibliotēkas, kultūras namus un 27 mūzikas un mākslas skolas Zemgalē. Neliels, taču ļoti būtisks uzlabojums, ko panāca Kultūras ministrija – atcelta obligātā prasība brīvdabas pasākumos lietot kases aparātus. Tagad nelieli pasākumi kultūras namos un brīvdabā var notikt bez šķēršļiem un biežāk. Arī profesionālā māksla ir plašāk pieejama ārpus Rīgas, teātriem un koncertorganizācijām noteikts lielāks reģionālo viesizrāžu un koncertu skaits.
A. Lejiņš: Cerams, ka jaunais Augstākās izglītības likums, ko vēl 10. Saeima paspēja pieņemt, palīdzēs LLU celt savu mācību līmeni un būt konkurētspējīgai ar līdzīgām mācību iestādēm ES. Šajā ziņā labprāt uzklausu LLU vadību un studentus. Domāju, ka modernas mazās un vidējās lauku saimniecības arī būs pievilcīgākas jaunajai paaudzei un tie, kas mācās par agronomiem budžeta grupās LLU Jelgavā, tiešām arī reāli kļūs par moderniem zemniekiem.
Dz. Zaķis: Jaunie kombaini Zemgales ārēs ir liecība, ka mūsu zemnieki ir saņēmuši labas atbalsta summas savu saimniecību attīstībai. Izremontētās un šobrīd remontētās pilsētu ielas, sakoptie kultūras objekti vai skolas ir liecība, ka pilsētvides attīstības līdzekļi ir novirzīti Jēkabpilij, Jelgavai, Bauskai un citām Zemgales pilsētām. Arī vairāk nekā simts nosiltinātas mājas Zemgalē ir liecība tam, ka attīstība Latvijā notiek arī ārpus galvaspilsētas.
A. Volfs: Zemgalei svarīgo problēmu risināšanas ceļi ir vispārzināmi, un Valda Dombrovska vadītā valdība pēdējo divu gadu laikā centusies šo ceļu iet – uzņēmējdarbības atbalsts, (īpaši – sekmējot eksportspējīgas ražošanas atbalstu), valsts finanšu sistēmas stabilizācija (būtībā izglābšana no sabrukuma), valsts pārvaldes izdevumu samazināšana un reformēšana, lai palielinātu tās efektivitāti. Diemžēl šīs nav viegli un ātri atrisināmas problēmas, un straujākai virzībai nepieciešama saliedētāka un rīcībspējīgāka valdība. Šeit izšķirīga ir jūsu izvēle, cienījamie vēlētāji! VIENOTĪBĀ ir panākumu atslēga, VIENOTĪBA rāda šo atbildības ceļu, vienojot sabiedrību, nevis šķeļot to!
M. Lasmanis: Esam izveidojuši biznesa inkubatorus Jelgavā, Dobelē, Aizkrauklē un Jēkabpilī. Ar šo inkubatoru palīdzību ir spējuši attīstīties un uzsākt darbību ļoti daudzi jaunie Zemgales uzņēmumi. Tie saņem konsultācijas, iespēju īrēt telpas ar izdevīgiem nosacījumiem, lētākiem komunālajiem maksājumiem. Viss ir izstrādāts tā, lai pēc iespējas vairāk motivētu Zemgales iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību. Bet pie tā vien mēs neapstājāmies; mēs panācām, ka inkubatoriem tiek piešķirts 3,2 miljonus latu liels atbalsts līdz 2015. gadam. Jaunākie dati liecina, ka šobrīd ar inkubatoru palīdzību darbojas 71 uzņēmums un izveidotas 349 jaunas darbvietas tieši Zemgalē. Šis ir piemērs tam, ka ar iniciatīvu un domājot ilgtermiņā var panākt daudz.
– Kāds ir jūsu novēlējums Zemgales vēlētājiem?
S. Ēlerte: Leposimies ar savu Zemgali un savu Latviju!
A. Lejiņš: Neticiet tiem, kuri sola debesmannā! Tikai nopietns darbs, kāds līdz šim veikts, izvedot Latviju no krīzes, ir mūsu nākotnes atslēga! Paskatieties, kā arvien dziļāk bedrē brauc Portugāle un Grieķija, kamēr Latvija jau ir nostājusies uz attīstības ceļa līdzās Igaunijai un Lietuvai!
Dz. Zaķis: Lai nākamajā Saeimā būtu pēc iespējas vairāk pieredzējušu politiķu no Zemgales!
A. Volfs: Mans novēlējums visiem kopā – esam vienoti un atbildīgi par savu valsti! Rīgu jau esam atdevuši savtīguma un vienotības trūkuma dēļ. Vai tiešām atdosim savu valsti, turpinot šķelties un dalīties? Mans novēlējums ikvienam – uz valdību ceriet, uz sevi paļaujieties! Esiet uzņēmīgi, strādīgi, neatlaidīgi! Esam saimnieki savā zemē, nevis kalpi! Esam atbildīgi to paaudžu priekšā, kuri lēja savas asinis par šo valsti! Atcerēsimies tautas dziesmā pausto: Man pieder tēvu zeme/ Ar visām atmatām!/ Man pašam kungam būt/ Man pašam arājam!
M. Lasmanis: Vēlos lūgt Zemgales iedzīvotājus un vēlētājus nebaidīties un iesaistīties uzņēmējdarbībā. Kā mēs visi zinām, dzīvē viegli nāk tikai mazas lietas. Ja vēlamies Zemgali redzēt kā attīstītāko Latvijas reģionu, mums arī jāsāk rīkoties atbilstoši vēlmēm un mērķiem. Nebaidieties, ka kaut kas nesanāks tā, kā bijāt plānojuši, jo tikai tā mēs varam mācīties un nākamajā reizē rīkoties citādi. Novēlu ikkatram atrast sevī spēku un iedvesmu!
