Tracis par Augstskolu likumu
Vakardienas plenārsēde varēja beigties ar valdības tūlītēju krišanu. Uz dienas beigām, šķiet, vairs neviena žurnālista zālē nebija palicis, kad sākām otrajā lasījumā izskatīt grozījumus Augstskolu likumā, kuros bija 103 priekšlikumi.
Pēkšņi „Saskaņas centrs”, „Zaļo un zemnieku savienība” un „Par labu Latviju” kopīgi nobalsoja par deputāta Igora Pimenova priekšlikumu, kuru komisija agrāk bija noraidījusi – tas skāra it kā ar konkurences uzlabošanu pamatoto iespēju turpmāk Latvijas augstskolās izmantot krievu valodu. Deputāts norādīja, ka tas esot domāts līdzīgi tai sistēmai, pēc kuras augstskolās tiek izmantota angļu valoda. Tomēr negribu tam piekrist – angļu valoda Latvijas augstskolās tiek izmantota sakarā ar mūsu integrāciju angliski runājošajā Eiropas Savienībā. Kur tieši mēs varētu integrēties ar krievu valodu, katrs var atbildēt pats…
Varat iedomāties, ka tas sacēla milzīgu traci zālē. Vienu brīdi izskatījās, ka „Vienotības” un „Visu Latvijai/TB-LNNK” pametīs zāli, lai „norautu kvorumu” un šis jaunais Augstskolu likums netiktu pieņemts. Taču drāma beidzās ar fakta konstatāciju, ka daži PLL deputāti nevarēja vispār balsot, jo nebija zālē – un tāpēc tika dots iegansts priekšlikuma pārbalsošanai.
Brīnumu izraisa tas, ka par spīti smagām debatēm, ZZS tajās tomēr spītīgi turējās pie viedokļa, ka augstskolās ārzemnieki no austrumiem varētu mācīties krievu valodā – tas radīja zināmas pārdomas par to, vai tik tieši šī nav tā cena, kas viņiem jāmaksā par Bērziņa ievēlēšanu…
Tomēr, tā kā jaunās Saeimas vēlēšanas ir pavisam tuvu, pārbalsošanā ZZS savu viedokli mainīja un balsoja kopā ar mums un vislatviešiem, noraidot Pimenova priekšlikumu par krievu valodas lietošanu Latvijas augstskolā. Tad varēja turpināties debates par pārējiem priekšlikumiem, un gods godam, 10. Saeima var lepoties, ka beidzot, pēc daudziem gadiem, ir pieņemts jaunais Augstskolu likums, kura mērķis ir likt vismaz vienai Latvijas augstskolai nonākt Eiropas labāko skolu pirmajā simtniekā.
Var, protams, dažādi spriest par krievu valodas lietošanu Latvijas augstskolās, to tagad drīkst lietot privātajās skolās. Taču tādā veidā un redakcijā, kā tas tika piedāvāts ceturtdien, likums varēja sagraut mūsu visu veiksmīgo valodas politiku, kādu esam piekopuši jau 20 gadus. Par PLL viedokli viss liekas esam skaidrs, bet izbrīna ZZS, kuras deputāti to ilgi nevarēja saprast.