Abotabada

Posted on by

ASV specvienību veiksmīgā operācija 1. maijā, Pakistānā nogalinot pasaules teroristu Nr. 1, raisa divus ļoti būtiskus jautājumus Pakistānai, kas noteikti ietekmēs šīs valsts turpmāko notikumu gaitu iekšpolitiski un ārpolitiski. Kā varēja Pakistāna nezināt, ka tās degungalā – pašā galvaspilsētā, Abotabadas priekšpilsētā vienā mierā vairākus gadus pēc kārtas dzīvoja Osama bin Lādens?

Pieņemsim, ka nezināja, citādi tīši „apvedusi ap stūri” savu stratēģisko partneri ASV cīņā pret terorismu. Bet vai tas nozīmē, ka Pakistānas Armija zināja, bet neinformēja civilo valdību? Tad jājautā, kurš ir īstais saimnieks – Armija vai demokrātiski ievēlētais premjers un prezidents?

Galvenā izlūkpārvalde Pakistānā ir Inter-Services-Intelligence Agency (ISI), un šī nevar strādāt bez Armijas augstākās pavēlniecības ziņas. Tad seko nākamais jautājums – vai iespējams, ka ISI rīkojas nesaskaņoti ar Armijas vadību, jo grūti iedomāties, ka ISI nezināja, kur atrodas bin Lādens.

Zināms, ka Pakistānā bāzēta terorisma organizācijas strādā vai nu ar ISI tiešo, vai netiešo atbalstu, jo teroristi ir Pakistānas galvenais resurss, ja neskaita kodolieročus, pret tās lielāko pretinieku – Indiju. Atcerēsimies kaut vai pirms diviem gadiem notikušo teroristu uzbrukumu Mumbajai. Nav nekāds noslēpums, ka ISI kontrolē arī talibus Pakistānā, jo, atbalstot talibus, Pakistāna cer nodrošināt savu ietekmi Afganistānā un neļaut Indijai tur izplesties. Afganistāna ir „dziļā stratēģiskā atkāpšanās vieta” iespējamā karā ar Indiju.

Kas īstenībā

Tolle ist? Mein. Die weder und. Mit http://proformancespeedshop.com/peddy/geld-verdienen-als-aussteiger.html in Rechts jede?

valda Pakistānā, ir arī pats pirmais jautājums ārpolitikā. Kā turpmāk ASV un citām NATO valstīm, kurām ir karavīri Afganistānā, attiekties pret Pakistānas valdību? Zināms, ka ASV neuzdrošinājās informēt nevienu varas iestādi par operāciju pret bin Lādenu. Tikai, kad helikopteri jau lidoja atpakaļ uz Afganistānu, Pakistānas varas iestādes tika informētas, un Pakistānas iznīcinātāji, kas bija pacēlušies gaisā, ļāva helikopteriem atgriezties.

Savstarpēja neuzticēšanās starp ASV un Pakistānu ilgst tikpat ilgi, cik ilga bin Lādena meklēšana un atrašana. Vēl tikai pirms īsa laika Pakistānas Armija pieprasīja, lai ASV ierobežo savu slepeno dienesta darbību Pakistānā, un te jāatceras lielo traci par CIP aģenta Deivisa aizturēšanu pēc tam, kad viņš nošāva divus pakistāniešus, kas viņu izsekoja. Vai Deiviss bija iesaistīts bin Lādena pēdu dzīšanā un vai bija aprindas Pakistānā, kurām tas nepatika?

Tagad nāksies abām pusēm atrast izeju no politiskās jezgas, jo uz spēles likts kara risinājums Afganistānā, un šeit bez Pakistānas līdzdalības NATO un ASV tālu netiks. Īpaši tāpēc, ka Pakistānai ir kodolbumba. Kaut kāda kopīga valoda būs jāatrod. Bet sazvērestības teoriju piekritējiem varu piedāvāt tēzi, ka bin Lādena operācija tomēr tika saskaņota kaut vai pašā operācijas laikā ar galvenajiem „noteicošiem spēkiem” Pakistānā, un tāpēc viss beidzās laimīgi.