2002. gadā mācījām Gruziju – tagad jāmācās pašiem
Latvijas Republikas 9. Saeimā savulaik tika izstrādāti un skatīti Krimināllikuma grozījumi, kuru mērķis bija noteikt kriminālatbildību par pārkāpumiem politisko partiju vai apvienību finansēšanā. Tomēr līdz reālai pieņemšanai šis projekts netika. Šobrīd, kad esam Latvijā nonākuši līdz mums jaunai parādībai – politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta, šie iespējamie grozījumi iegūst vēl daudz lielāku nozīmīguma pakāpi.
Minēto jautājumu pirms dažām dienām skatījām Korupcijas novēršanas apakškomisijā, kuras sēdē piedalījās arī pārstāvji no KNAB, analizējot biroja darbu un atbildot uz deputātu jautājumiem. Galvenās problēmas šobrīd skar Latvijas krimināltiesisko nodrošinājumu, kura nepilnības bremzē korupcijas gadījumu izmeklēšanas procesu, tādējādi mazinot tā efektivitāti un liedzot daļai līdzekļu nonākt valsts budžetā. Tepat kaimiņos, Igaunijā šis mehānisms ir daudz efektīvāks, tur noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas kontroles birojs darbojas kā policijas struktūra un tā rīcībā ir dažādi piespiedu līdzekļi, kurus efektīvi iesaistīt procesā – pilnībā apturot pārbaudāmo organizāciju darbību uz izmeklēšanas laiku utt.
Uzsverot jautājuma aktualitāti, Korupcijas novēršanas apakškomisija nolēmusi pieprasīt Saeimas Juridiskās komisijas atzinumu par to, kāpēc darbs pie Krimināllikuma grozījumu projekta netiek turpināts arī 10. Saeimā. Grozījumiem stājoties spēkā, būtu iespējams izmantot operatīvās metodes, lai atklātu partiju tā saucamās „melnās kases”. Nepieciešamības gadījumā apakškomisija aicinās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju tos atkārtoti virzīt izskatīšanai Saeimā.
Šī jautājuma sakārtošana kļūs par ļoti nozīmīgu soli, risinot korupcijas problēmu valstī kopumā. Pēc piemēra, kam sekot, nav pat jāmeklē kaut kur tālu rietumos – mūsu relatīvi netālā kaimiņvalsts Gruzija tik tikko ir atzīta par pasaules Nr.1 rekordisti korupcijas apkarošanas sasniegumos. Savulaik (2002-2006) kā Ārpolitikas institūta direktors piedalījos ISAB (Starptautiskā drošības padomnieku grupa), kas strādāja Gruzijā drošības sektora reformu veicināšanā. Tās ietvaros konsultējām Gruzijas valdību, īpaši korupcijas novēršanā, arī par Baltijas valstu pieredzi šajā jomā. Tiesa, karš ar Krieviju 2008. gadā deva stipru grūdienu Gruzijai stiprināt un spodrināt savu tēlu pasaulē, un tas ir arī izdevies.
Saskaņā ar 2010. gada „Globālās korupcijas barometru” (realizē Transparency International), 78% Gruzijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējos 3 gados korupcija ir būtiski mazinājusies – tas ir labākais rezultāts pētījumā, kurā kopumā piedalījās 86 valstis. Tikai par 3% publisko pakalpojumu lietotāju ir ziņas par kukuļa došanu pēdējos 12 mēnešos, kas pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus. Pētījums arī parāda, ka 77% iedzīvotāju uzskata, ka valdība efektīvi cīnās ar korupciju (otrais labākais rezultāts pasaulē). Latvija par tādiem rādītājiem pagaidām var tikai sapņot. Varbūt ir pienācis laiks mums pašiem pamācīties no kolēģiem Gruzijā un tepat Igaunijā?
