“Ziņošu, ja Latvija darīs ko stulbu” – intervija “Dienā”

2009. gada 26. maijā sniedzu interviju Guntai Slogai no laikraksta “Diena”, kurā izklāstīju īsumā savu programmu un nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kontekstā. Patīkami, ka “Dienas” aptaujātie eksperti ir devuši manai EP programmai augstu vērtējumu.

***
Kāds, jūsuprāt, ir risinājums izejai no krīzes?

Kad satiekos ar cilvēkiem, ir tādi, kas saka: es nevienam neticu. Šodien pienāk viena dāma un saka – Lejiņa kungs, vai jūs pats sev ticat? Es? Vai es sev ticu? Tas ir baigi slikti. Ja esmu 17 gadus nodzīvojis Latvijā un vairs neticu? Esmu Amerikā un Zviedrijā piedzīvojis trīs krīzes, vēl sliktāk nekā šeit. Bez darba Amerikā biju divus gadus, dabūju gadījuma darbus. Tā līkne vienmēr iet uz augšu, paisumi, bēgumi, bet tomēr iet uz augšu. Cilvēki Latvijā ir zaudējuši to ticību, tagad visi skries pie Saskaņas centra un pie Rubika.

Kādēļ tas tā notika?

Atcerieties lietussargu revolūciju? Grozījumi drošības likumos bija apvērsums, lai varētu kontrolēt drošības dienestus un tie netiek klāt pie oligarhiem. Tāpēc jau bija brīdinājumi no NATO. Tauta saprata, ka ir galīgi slikti, ja Vaira Vīķe-Freiberga [likumus] meta atpakaļ. Pēc tam bija mutatis mutandis (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums – red.), tas neaizgāja tik tālu, to Zatlers uzreiz atmeta atpakaļ, bet sabiedrība tik un tā saprata, ka tas ir otrais apvērsuma mēģinājums. Starp citu, sākās domstarpības starp Tautas partiju un Zatleru.
Tagad tas pats ar zaļo elektrību. Visiem pārējiem samazināsies ienākumi, mēs visi pārējie maksāsim, viņi nē. Mūsu tauta ir ļoti vīlusies politiskajā un ekonomiskajā elitē. Tā ir izdabūjusi divas labas lietas – dabūjusi mūs ES un NATO, bet pēc tam viņi domāja, ka tagad var darīt, ko grib.

Ko jūs kā EP deputāts darīsiet, lai mazinātu ekonomikas krīzi Latvijā?

Cilvēki saka – nu ko jūs, astoņi deputāti, tur varat izdarīt. Es saku – man ir 200 deputāti (sociālistu grupa) aiz muguras. Labklājība jāceļ.

Kā jūs to celsiet, ko konkrēti darīsiet?

Ja tu esi Briselē, tev ir jāsāk taurēt, lai citi dzird. Ja tev aiz muguras ir visas tās partijas, šeit partijas un sabiedrības atpazīstamība Latvijā, es katras nedēļas beigās ziņošu, ko daru un darīšu, un, ja no oligarhiem nāk pretestība, tad es baurošu pilnā balsī un nekaunēšos to darīt.

Kas ir jūsu galvenie mērķi ES?

Tie ir tie paši mērķi, kas man trimdā bija kā sociāldemokrātam. Iet atpakaļ uz XIX gadsimteni Latvijā. Tas bija manā grāmatā Gorkija iela 11 A. Liekas, tas bija Alunāns, kas teica – kad latvieši piedzīvos tos laikus, ko citas tautas piedzīvo. Izrādās, ka man pie šī motīva joprojām jāpieturas. Esmu izstrādājis punktus, kā to panākt, – katrai ģimenei drošību, labklājību. Tas ir izdarāms, ja, piemēram, likvidē nodokļu paradīzes, atkarību no Krievijas gāzes. Mēs ietaupām milzīgas summas. Alternatīvā enerģija ir. Bet, redz, kas ir noticis. Sākumā Latvenergo un Latvijas gāze bija pret alternatīvo enerģiju. Piebalgs sitās ar asiņainu pieri. Tagad viņi paņem un uztaisa savu ģimenes uzņēmumu.
Kad es runāju ar cilvēkiem, viņi saka, ka viss ir slikts, kas nāk no ES. Te tiek kultivēts mīts, ka pie visa vainīga Eiropas Savienība, lai sev noņemtu vainu. Kā var būt 85% igauņu par ES un mums ir 22%? Tas ir drauds Latvijas pastāvēšanai.
Kad es tiekos ar vēlētājiem, man saka – jā, viņi likvidēja cukurfabrikas. Kādēļ lietuviešiem tās nav likvidētas? Frančiem? Ir? Es saku, ir. Tad domājiet! Kurš vainīgs pie subsīdijām? Mārtiņš Roze! Mēs taču iesniedzām tās aplamās prasības. Tas ir tas, ko es varētu darīt tur. Man būs tuvi sakari ar vēstniecību, tuvi sakari ar komisiju. Ja redzēšu, ka Latvija kaut ko stulbu dara, arī par to ziņošu.

Vai Latvijai šobrīd ir stingra ārpolitika?

Latvijai šobrīd nekas stingrs vairs nav. Es pazīstu Ārlietu ministrijas cilvēkus, viņi strādā, kā var. Tur nav ko pārmest. Bet mums no iekšpuses tie darījumi ar Krievijas gāzi, ar Nord Stream, kur Kalvīša visa tā lieta ir, tas jau samazina uzticību mūsu kaimiņos. Jau visi redz, ka tā vājā iekšpolitika atšķaida ārpolitiku.
Mans draugs [Igaunijas prezidents Tomass Hendriks] Ilvess 2005.gadā, kad bija Eiropas Parlamentā, pateica – kāpēc okupēt Baltijas valstis, ja ar Gazprom tāpat var kontrolēt no iekšpuses.
Paldies Dievam, tas ir mazinājies. Taču Dobele, visas tās fantastiskās idejas. Tāpat saivienojums ar Zviedriju, kādēļ leiši, kas mums liedza to izstrādāt? Igauņi jau taisa otro līniju uz Somiju. Domāju, ka es kā drošības eksperts varēšu ietekmēt sociāldemokrātu frakciju.

Kā veidot tālākās attiecības ar Krieviju?

Domstarpības ar ES un Krieviju enerģijas drošības jomā ir pārāk lielas, tieši enerģētikas jomā. ES vairs neuzticas Krievijai. Tā kārtējo reizi Turkmenistānā uzspridzināja gāzesvadu uz Krieviju. Viņi noslēguši dārgus līgumus par gāzi, bet Eiropa vairs nemaksā. Gāzes cenas ir kritušās. Turkmenistāna tūlīt devās pie ES un slēdza līgumu. Tehniski bojāts vads? Tas pats bija ar Lietuvu. Batkrievijā arī tika uzspridzināts, sabojāts. Tas pats rokraksts. Briselē taču nav muļķi. Tāpēc Krievija iegāja arī Gruzijā. Viņi ir tikai 10 – 20 kilometrus no gāzes vada.

Ja darbosieties sociāldemokrātu grupā, tur būs interesanta kompānija – Alfrēds Rubiks, Džuljeto Kjesa.

Es Kjesu pazīstu. Biju kā novērotājs, kad viņi EP apsprieda Gruzijas konfliktu. Redzēju, kā viņš piecēlās kājās un kā muldēja. Viņš sacīja, ka mēs šādu rezolūciju nevaram pieņemt. Es zinu krievu valodu, skatos Krievijas televīziju. Es zinu, ka tā nav, viņš sacīja.
Tomēr sociāldemokrāti pieņēma, jo sociāldemokrātu grupā ir diezgan daudz prātīgu cilvēku, kas vienmēr var atspēkot. Kjesa ir drauds tādā ziņā, ka naivie cilvēki uz viņa uzķeras, viņš runā sudraba mēlē.

Kā jūs varat nepieļaut Rubika iekļūšanu tajā grupā?

Tāpēc jau eju ar LSDSP. Vai jūs domājat, ka man liels prieks iet politikā? Man ir tāpat, kā 1989.gadā. Es tam īsti neticu, ka Rubiks un Ždanoka nav kopā. Tā visa ir zināma migla tautas acīm, kaut kādas cīņas starp Rubiku un Ždanoku. Rubiks ir par bruņotu sacelšanos pret demokrātisku iekārtu. Viņš to nav atcēlis. Viņš nav atcēlis izstāšanos no ES un NATO.
Galvenais, ka viņš joprojām atbalsta to bruņoto sacelšanos, pučistus. Tas šo viedokli leģitimizēs Briselē, un tas pārsviedīsies uz Latviju nākamajās Saeimas vēlēšanās. Atcerieties, ka bija sauklis visām pilsoniskajām partijām – bez Rubika. Saskaņas centram jāizdara šis mājas darbs, tikai tad varēs sadarboties. Bet viņi tagad smejas, jūt, ka vējš ir viņu burās. Neviens vairs to neprasa. Padomājiet, kādas sekas būs nākamajās vēlēšanās.
Krievijā pat nav tik traki – vai ir kāds pučists Krievijā pie varas? Nav. Putins pat pateica: ļausim tam Ļeņinam smirdēt un sapūt, neko tur neatjaunosim. Viņi sen tās idejas ir atmetuši. Viņi tagad ies atpakaļ uz cara laikiem un varenu Krieviju.

Kā izskaidrojama Saskaņas centra popularitāte?

It kā viņi nav sašmucējušies. Taču viņi arī atbalstīja mutantis mutandis. Taču viņiem arī ir savi oligarhi, kas jāsargā. Man ir tēze, ka ir latviski runājošie un krieviski runājošie oligarhi. Viņi baigi labi satiek, kad grib slaukt Latviju. Kāda atšķirība? Viņiem saviem oligarhiem jāatmaksā naudu. Un droši vien viņiem nauda vēl nāk no citurienes.

Kādā nišā jūs sevi redzat Eiropas Parlamentā?

Tas būtu grēks, ja es neizmantotu pieredzi ārpolitikā. Es neapmierināšos tikai ar to, ka tur sēdēšu. Es nebraucu atpūsties, darīšu to pašu, ko Latvijas Ārpolitikas institūtā un Afganistānā. Ārpolitika jau tagad ir ļoti cieši saistīta ar darba vietām, alternatīvo enerģiju. Es spiedīšu alternatīvo enerģiju Latvijai, Eiropai. Tas ir tas, kas veicina pētniecību. Starp citu, ļoti lielu. Es cīnīšos, lai Eiropas Savienība lielāku naudu dod pētniecībai. Kā to dabūšu gatavu? Kopā ar leišiem un igauņiem.
Obamas mērķis ir sevi padarīt par enerģētiski neatkarīgiem. Tas ir iekšpolitisks lēmums, kas saistīts ar ārpolitiku. Tās abas nevar šķirt. Šo mērķi es izvirzīšu socāldemokrātiem – 2030.gadā mēs vairs neimportēsim Krievijas gāzi.

Izklausās nereāli.

Ir reāli. Viss ir reāli. Tā ir nodokļu politika. Zviedriem atmaksājas importēt granulas no Jaunjelgavas uz Norčepingu. Kā tas viņiem var atmaksāties? Nodokļu politika. Valsts veicina. Viņi importē šitos drausmīgos tankkuģus. Uz Norčepingu no Kanādas.
Mums to mafiju šeit jāpārlauž. Tas spilgti parādās šeit zaļajā enerģijā. Kā zviedriem tas var atmaksāties un mums jāmaksā divreiz vairāk? Pasaules Banka 1999.gadā pateica, ka Latvija ir nozagta valsts. NATO pieprasīja, lai nodibina KNAB.
Šobrīd daudz kas ir mainījies. To es arī saku vēlētājiem. Pirmkārt, ir pieņemts antimafijas likums, vienkāršotāka Saeimas atlaišanas sistēma, ir atņemts lokomotīvju princips. Tas viss ir process. Tas ir lēns process.
Iet pareizajā virzienā, bet situācija ir tāda, kāda ir. Ir jau koalīcija, ja uzspridzinās valdību, tad visa Latvija pagalam. Žēl Dombrovska, ko lai viņš dara. Kalvītim bija jādod tas amats. Ceru, ka sabiedrība novērtēs, ka Kalvītis dabūja to amatu uz valsts uzspridzināšanas rēķina. Rietumos arī diemžēl taisa kompromisus. Arī Hilerija Klintone saplēsās ar Obamu, bet tomēr izlīga. Bet jābūt tādam kompromisam, ka velk uz augšu.

Vai sadarbosieties ar citiem no Latvijas ievēlētajiem labējā spārna pārstāvjiem?

Ar visiem, kas ir par Latviju, pāri frakciju robežām. Izveidosim Baltijas grupu kā visstiprāko grupu, bet tur nebūs Ždanokas un Rubika. Tam nav jēgas.

***
Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā

Dace Akule, Providus Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums – ****

Partijas uzstādījums par sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku iet roku rokā ar sabiedrības prasībām ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā par sociālāku Eiropu, ne tikai liberālu vienoto tirgu. Skaidrs, ka arī Eiropas Parlamentam būs jāmeklē šī Eiropas Savienības “sociālā seja”, meklējot risinājumus ekonomiskajai krīzei, tāpēc LSDSP piedāvājums arī par finanšu sektoru kontroli, taisnīgām algām un sociālajiem pabalstiem, strādnieku tiesību aizsardzību, izglītības un jaunrades attīstīšanu ir aktuāls. Partija piedāvā Eiropas Savienības enerģētikas drošību panākt arī ar Latvijas zaļās enerģētikas ražošanas potenciāla izmantošanu.

Andris Gobiņš, Eiropas kustības latvijā prezidents
Programmas vērtējums – ****

Eiropas Savienības sociāldemokrātiskā grupa ir liela un ietekmīga, ar precīzi izstrādātu piedāvājumu. LSDSP, uz tās balstoties, izveidojusi spēcīgu un sociāldemokrātisko ideju piekritējiem pārliecinošu programmu. Tā skar Latvijas un Eiropas Savienības centrālās problēmas, no darba ņēmēju aizstāvības un aprūpes standartiem līdz mūžizglītībai un cīņai pret ofšoriem. Minēta arī banku uzraudzība un eiro ieviešana. Nedaudz tukšvārdības. Nav šaubu, ka arī Atis Lejiņš ir spēcīga kandidatūra. Vēlēšanas rādīs, vai ar to pietiks.

Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums – ****

Alternatīvu deklarāciju programma sociālās politikas jomā. Pausta skaidra nostāja par Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un enerģētikas politikas veidošanu un drīzāku eiro ieviešanu Latvijā. Pamatoti uzsvērtas iespējas ietekmēt Eiropas politiku, izmantojot līdzdalību lielajā Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) frakcijā Eiroparlamentā, kurā no Latvijas pašlaik nav pārstāvja, bet kurā uz līdzdalību cer “cilvēki, kas apšauba mūsu valsts pastāvēšanas pamatpincipus”, lasi — Alfrēds Rubiks.