Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidenta P. N. Rasmusena atklātā vēstule Eiropas arodbriedrībām

Dārgie draugi,

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai šajā Starptautiskajā Darbasvētku dienā nosūtītu savus vissirsnīgākos sveicienus visiem Eiropas arodbiedrību biedriem. Personīgi man 1. maijs vienmēr ir asociējies ar svinībām, kas izceļ visu to labāko, kas saistīts ar strādnieku kustību: solidaritāti, vienlīdzību un sadarbību. Es ļoti labi atceros 1. maija svētkus savos tīņa gados manā dzimtajā pilsētā Esbjergā, 1950.-tajos gados, – tas bija laiks, kad pastāvēja spēcīgas arodbiedrības un viedojās Dānijas labklājības valsts. Bet tas bija arī laiks, kad es uzzināju par sūro bezdarba realitāti un kādu iespaidu tas var atstāt uz parastām ģimenēm – tādām kā manēja, kurā es uzaugu.

Šogad Starptautiskā Darbasvētku diena sakrīt ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas sākšanos un ar visnepatīkamāko ekonomisko lejupslīdi kopš 1930.-tajiem gadiem. Ekonomikas prognozes pazeminās no nedēļas uz nedēļu: mēs riskējam ieraudzīt 27 miljonus bezdarbnieku jau 2010. gada sākumā, ja nekas vairs netiks darīts, lai apturētu šo lejupslīdes spirāli.

Pagājušo piektdien es biju Tulūzā, kur es satikos ar strādniekiem no Airbus un Melox, kuriem pašlaik draud darba zaudēšana un algu samazināšana, komplektā ar visu to postu un nenoteiktību, ar ko tā ir saistīta. Visā Eiropā miljoniem strādnieku atrodas šādā situācijā – strādnieki, kuri nekādā veidā nav atbildīgi par šo krīzi, bet tieši viņiem nākas par to maksāt. Konservatīvi noskaņotie, tādi kā Vācijas kanclere A. Merkele, Francijas prezidents N. Sarkozī vai Luksemburgas premjerministrs Ž. Junkers uzskata, ka ir izdarījuši pietiekami daudz. Bet es saku, ka te vēl ir 27 miljoni iemeslu, lai paveiktu vairāk. Mums ir vajadzīgs spēcīgs un jauns Eiropas atveseļošanās plāns, lai nodrošinātu nodarbinātību un novērstu to, ka masu bezdarbs iedragā ģimenes visā Eiropā.

Pēdējo piecu gadu laikā labējiem ir bijis pārsvars Eiropā – visās Eiropas Savienības institūcijās un vairākumā dalībvalstu. Šī perioda laikā viņi ir veikuši atkārtotus un nopietnus uzbrukumus strādnieku tiesībām un sabiedriskiem pakalpojumiem. Ž. Barozu vadītai Eiropas Komisijai nav izdevies pasargāt brīvo darba ļaužu kustību no ļaunprātīgas izmantošanas, tādējādi iedragājot sociālos standartus. Eiropas Tiesa ir pieņēmusi vairākus apšaubāmus spriedumus (Laval, Viking, Ruffert, Luxemburg) attiecībā uz Darbinieku nosūtīšanas direktīvu, apšaubot principus, kas nosaka tiesības uz vienlīdzīgu darba samaksu un kolektīviem izlīgumiem, kā arī tiesības uz protesta rīcību. Laval lietas gadījumā Latvijas kompānija, būvējot skolu Zviedrijā, atteicās ievērot vietējos noteikumus attiecībā uz samaksu un darba apstākļiem, un šādu viņu rīcību atbalstīja tiesa, aizbildinoties ar neskaidrībām direktīvā. Eiropas Sociāldemokrātu partija stingri iestājas par to, ka šāda sociālo standartu degradācija nav pieņemama. Un tomēr Eiropas Komisija atkāroti ir atteikusies novērst likumdošanas „caurumus”.

Mēs turpināsim tiekties uz to, lai iedibinātu jaunu cieņu attiecībā uz pienācīgu darbu un darbavietām. Jau pārāk ilgi finanšu tirgus dalībnieki, tādi kā privātā kapitāla fondi, ir izturējušies pret mūsu darba vietām kā tādu mantu saišķi, kuru var pirkt un pārdot, nemaz neaizdomājoties par to, kādu ietekmi tas atstās uz darbiniekiem. Viņi apkrauj veselīgus uzņēmumus ar parādu kravu dēļ īstermiņa peļņas, kas noved pie darba zaudēšanas, darba apstākļu pasliktināšanās un darbinieku pensiju samazināšanās. Ir acīmredzams, ka regulējumi šajā jomā ir nepietiekami. Mans ziņojums par privātā kapitāla fondiem tika pieņemts Eiropas Parlamentā jau 2008. gada septembrī, un tomēr Eiropas Komisija ir ignorējusi mūsu prasības. Šonedēļ viņi beidzot publicēja savu projekta priekšlikumu par privāto kapitālu fondu regulēšanu, kurā ir tik ļoti daudz nepilnību un caurumu, ka tas ir galīgi neefektīvs.

Ar šādu problēmu mēs saskaramies Starptautiskajā Darbasvētku dienā, un ikvienā darba dienā, kamēr konservatīvo partijas dominē Eiropas Savienībā.

Manai partijai, Eiropas Sociāldemokrātu partijai ir skaidrs un konkrēts plāns, kā situāciju mainīt. Mēs esam iepazīstinājuši ar septiņām politiskām prasībām, kā cīnīties ar krīzi, kuras mēs vēlamies īstenot pirmajās 100 dienās pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām:

1. Jauns, stiprs atveseļošanās plāns Eiropai
2. Eiropas Nodarbinātības Pakts
3. Jauna Sieviešu tiesību Harta
4. Sociālā Progresa Pakts
5. Efektīva finanšu tirgus regulēšana un uzraudzība
6. Jauna savstarpēja solidaritāte starp visām ES dalībvalstīm
7. Eiropas ceļvedis jaunam globālam darījumam

Mūsu manifests šajās vēlēšanās iezīmē 71 konkrētu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas ievirzīšanu jaunā ceļā nākamo piecu gadu laikā. Kā jau es minēju diskusijā, kuru otrdien bija noorganizējusi Eiropas Arodbiedrību konfederācija, šis manifests gandrīz pilnībā sakrīt ar Eiropas Arodbiedrību konfederācijas manifesta prasībām. Tas ietver reālu apņemšanos apkarot lejupslīdi ar jauna Eiropas atveseļošanās plāna palīdzību, ar Darbinieku nosūtīšanas direktīvas pārskatīšanu, ar Eiropas līmeņa ietvaru attiecībā uz pārrobežu kolektīviem darījumiem un kolektīviem līgumiem, ar nostiprinātām strādnieku tiesībām uz informāciju un konsultācijām, ar Eiropas Darba algu Paktu, ar Eiropas līmeņa ietvaru attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī ar regulējošiem noteikumiem, kas aptvertu visus finanšu tirgus dalībniekus. Arodbiedrībām nākotnē jābūt reālai teikšanai saistīto lēmumu pieņemšanā.

Tāpēc es jūs visus mudinu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās no 4. līdz 7. jūnijam. Šajās vēlēšanās Eiropa atrodas krustcelēs, saskaroties ar divām ļoti atšķirīgām politiskām vīzijām. Es ar nepacietību gaidu mirkli, kad varēsim ciešā sadarbībā panākt to, ka strādnieki visā ES gūst tādu jauno virzienu Eiropai, kādu viņi ir patiešām pelnījuši.

Ar sveicieniem,

Pols Nīrups Rasmusens

Eiropas Sociāldemokrātu partijas prezidents