Intervija Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetenam
Strauji tuvojas 6. jūnijs, kas varbūt daudziem ārvalstīs, un it sevišķi tālajā Losandželosā dzīvojošiem latviešiem ne ar ko īpašu neasociējas, bet Latvijā tā būs liela diena. Tāpēc vēlējos ar Dienvidkalifornijas Latviešu Informācijas Biļetena palīdzību informēt Losandželosas latviešus par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā gada 6. jūnijā. Tajā pašā datumā notiks arī Latvijas pašvaldību vēlēšanas. Tomēr ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Interviju sniedzu Zandai Bautrei, kas ir dzīvojusi ASV un tagad atgriezusies Latvijā, aktīvi līdzdarbojoties LSDSP Rīgas organizācijas darbībā.
—
Es uz sarunu esmu aicinājusi Ati Lejiņu, Brīvības un solidaritātes fonda Valdes priekšsēdētāju, Latvijas Ārpolitikas institūta Goda direktoru un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu. Atis Lejiņš vairākus savas dzīves gadus ir nodzīvojis arī Losandželosā, kurā viņš no Austrālijas ieradās 1960. gadā un atstāja to 1968. gadā. Pa to laiku Atis Lejiņš aktīvi piedalījās Dienvidkalifornijas Jaunatnes kopā un Latviešu Biedrībā, ieņemot dažādus amatus un vācot naudu Latviešu Biedrības namam. 1968. gadā tika iegūts Maģistra grāds vēsturē Kalifornijas Universitātē Losandželosā (UCLA).
Varbūt sāksim ar to, kāpēc tieši tagad Jūs izlēmāt iesaistīties politikā?
Mēs latvieši visu protam labi kritizēt, un sabiedrība ir sadalījusies “viņi” pret “mums”. Tā mēs tālu netiksim. Ja tautas ievēlētie pārstāvji nestrādās kā vajag, tad jāiet viņu vietā. Es uzņemos šo atbildību – iet un darīt. Es vēlos pierādīt, ka var strādāt valsts un tautas interesēs.
Kāpēc Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējat no LSDSP?
Latvija nebūs normāla Eiropas valsts, ja nebūs stipras LSDSP, kas pārstāvēs sabiedrības intereses. Daudzviet Eiropā, kā Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā, pēc Otrā Pasaules kara rit normāla dzīve, jo pie varas ir sociāldemokrāti mijiedarbībā ar citām partijām. Latvijā nav notikusi ievērojama varas maiņa, tā kā tam normāli jānotiek (piem., ASV Republikāņus nomaina Demokrāti).
Kāpēc izvēlējāties kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Pašreiz Eiropas Parlamentā ir deviņi Latvijas deputāti (arī Tatjana Ždanoka, kas nepārstāv Latvijas intereses). Ja T. Ždanokas vietā nāks Alfrēds Rubiks no Saskaņas Centra, tad kāda izskatīsies Latvijas delegācija Eiropas Parlamentā? Neviens no pilsoniskajām partijām vietu Sociāldemokrātu frakcijā nevar ieņemt. Tāpēc, ja Eiropas Parlamentā tiek ievēlēts A. Rubiks, viņš kā kreisās partijas pārstāvis aizņems šo tukšo vietu Eiropas Sociāldemokrātu frakcijā, kas šobrīd un arī pēc vēlēšanām būs viena no lielākajām un ietekmīgākajām. Es pieņēmu šo izaicinājumu kandidēt, lai tiktu Eiropas Sociāldemokrātos, un nevis A. Rubiks.
Vēlos paskaidrot, ka Eiropas Sociāldemokrāti ir kā Demokrāti ASV, kā Baraks Obama. Madrides Eiropas Sociāldemokrātu konferencē 2008. gada decembrī piedalījās arī speciālisti un pētnieki no ASV.
Vai varētu nedaudz iepazīstināt ar Eiropas Parlamentu?
Eiropas Parlaments ir svarīga organizācija. Īsi runājot, Eiropas Savienības pārvaldi veido Eiropas Komisija, kur komisāri tiek nozīmēti no nacionālajām valdībām, kurus tad apstiprina Parlaments un ieceļ Padome. Pašlaik mūsu komisārs ir Andris Piebalgs, kurš veic labu darbu. Tad vēl ir Eiropas Savienības Padome, kurā ir nacionālo valdību ministri. Un Eiropas Parlaments, kuru ievēl Eiropas Savienības pilsoņi un kurš kopā ar Padomi izstrādā Eiropas Savienības budžetu. Pēc Lisabonas līguma, kuru pagaidām Īrija vēl neapstiprina, Eiropas Parlamentam būs vēl lielāka ietekme un saikne ar vienkāršajiem iedzīvotājiem un nacionālajām valdībām.
Pašreiz Eiropas Parlamentā ir septiņas politiskās grupas. Interesanti, ka neviens no Latvijas nav Eiropas Sociāldemokrātu frakcijā. Visus šos gadus mums bija jāpaļaujas uz igauņu un lietuviešu palīdzību un atbalstu. Piemēram, pret T. Ždanoku, kura vēlējās pieņemt Latvijai nelabvēlīgas rezolūcijas attiecībā uz minoritātēm Latvijā.
Kādi būs Jūsu prioritātes uzdevumi Eiropas Parlametā?
Alternatīvā enerģija un offshore jautājums jeb līdzekļu noslēpšana ārzonās, tādējādi novirzot miljoniem latu no valsts budžeta (arī B. Obamam tie ir ļoti svarīgi jautājumi). Sociāldemokrāti ir par Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes (vairāk informācijas par LSDSP programmu varat atrast www.lsdsp.lv/eiropa, arī manā mājas lapā www.lejins.lv, vai manā profilā www.draugiem.lv – http://www.draugiem.lv/friend/?3655007). Latvija viena to nevar paveikt, bet kopā ar Eiropas Savienības citām dalībvalstīm un ES likumdevēja spēku varēs.
Nesen notikušajā G20 valstu vadītāju sanāksmē Londonā B. Obama jau izteica ierobežojumus dažām offshore (nodokļu patvēruma) valstīm, kā piemēram, Šveicei. Es arī vēlos uzslavēt B. Obamu, ka viņš seko Eiropas piemēram un liek lielu naudu zaļajā enerģijā. Latvija vēl to nedara. Tas būs mans galvenais uzdevums Briselē, un lai alternatīvā enerģija Latvijā attīstītos bez monopola, nodrošinot tūkstošiem cilvēku jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas.
Un visbeidzot, kāpēc ir svarīgi arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?
Ja viņi ir Latvijas pilsoņi un viņiem rūp Latvijas nākotne, Latvijas vieta Eiropā, un lai Latvijai būtu labi pārstāvji Eiropas Parlamentā, tad jāiet vēlēt. Mums ir jāstrādā ne tikai Latvijas Saeimā, bet arī Eiropā, jo mums ir tiesības to darīt un arī pienākums, ja negribam valsts izolāciju un provinciālisma pārņemtās iekšpolitikas dominēšanu.
Paldies!
Zanda Bautre
