Par aizvadītajām talkām Skrundā un Jelgavā
Gan sestdien, 2009. gada 18. aprīlī, kad visā Latvijā notika sakopšanas talkas, gan arī nākamajā dienā LSDSP Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti neslinkoja. Šajās dienās aktīvi strādājām Skrundā un Jelgavā.
Kopā ar kolēģi Ervinu Labanovski devos uz talku Skrundā, kur kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, tostarp LSDSP biedriem un atbalstītājiem, sakopām Ventas piekrasti, kapus un citas pilsētai nozīmīgas vietas. Mums pievienojās arī Jaunatnes Sociāldemokrātiskās savienības (JSS) biedri. Jāatzīst, ka Skrunda labi kopta, tur jau vairākus gadus pāris reizes gadā stratēģiskās vietās izvieto lielas tilpnes, kur pilsētnieki var samest lielos atkritumus. Šo praksi sāk pamazām ieviest visā Latvijā un jācer, ka nākotnē būs mazāk atkritumi, kas jāsalasa, jo lielie pārtikas veikali vairs kundēm nedod plastikāta maisus par velti. Jau pirms gada veikali sāka pārdot videi nekaitīgus maisus, proti, tādus, kas ātri dabā sadalās.
Pēc talkas diskutējām par Latvijai šobrīd svarīgām lietām, par iespējām novada iedzīvotājiem uzlabot savus dzīves apstākļus, par manu rīcības programmu darbībai Eiropas Parlamentā, kā arī par krīzes sniegtajām priekšrocībām, pirmām kārtām – parazītiskā birokrātijas aparāta reorganizēšanā un sen iekavētu ekonomisko reformu izveikšanā.
Bet nākamajā dienā kopā ar Ervinu pievienojos talciniekiem Jelgavā, kur „1905. gadā kritušo kapsētas” sakopšana jau kļuvusi par ilggadēju tradīciju. LSDSP Jelgavas organizācija, īpaši tās izvirzītie Jelgavas domes deputātu kandidāti ar J. Čeveru priekšgalā, šo talku organizē arī ar mērķi pieminēt latviešu tautas pašapziņas un neatkarības alku veicinātājus – 1905. gada revolūcijas dalībniekus. Skumji bija lasīt pieminekļos, cik daudz nošauto vārdu iekalti to plāksnēs. Bet viņi nav aizmirsti!
Kopīgā darbā aicinājām piedalīties ikvienu jelgavnieku un tuvākās apkaimes iedzīvotājus un mums tas izdevās, jo iecerēto paveicām.
LSDSP Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti piedalījās talkās arī Ogrē, Liepājā, Limbažos, Durbē, bet simtiem citu partijas biedru un atbalstītāju sakopa Latvijas vidi viscaur valsts teritorijā.
Priecājos par padarīto darbu un esmu pārliecinājies, ka šo talku tradīciju ir noteikti jāturpina, lai ne tikai Latviju padarītu tīrāku un skaistāku, bet arī veicinātu mūsu valsts iedzīvotāju kopības izjūtu, it īpaši šajos grūtajos laikos. Tās nepieciešamas arī lai mācītu un atgādinātu bērniem un paši sev, ka zeme, kur dzīvot, mums tikai viena, tāpēc to jāuztur sakoptu un kārtīgu vienmēr.
