Eiropas sociāldemokrāti ir daļēji apmierināti ar G-20 valstu vadītāju sanāksmes rezultātiem
Šī gada 2.aprīlī Londonā norisinājās G-20 valstu samits, kurā divdesmit pasaules ekonomiski vadošo valstu līderi centās vienoties par plānu, lai sekmīgi cīnītos pret pasaules ekonomikas lejupslīdi. Eiropas sociāldemokrāti uzskata, ka G-20 valstu sanāksmē ir panāktas daudzas svarīgas vienošanās, kā vienu no tām minot vienošanos par finanšu sistēmas noteikumiem. Tomēr Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) prezidents Pols Nīrups Rasmusens (Poul Nyrup Rasmussen) izteica vilšanos par nespēju vienoties par jaunu ekonomikas stimulēšanas plānu.
PES prezidents aizvadītajā nedēļā, pirms G-20 sanāksmes Eiropas sociāldemokrātu vārda vērsās pie G-20 valstu līderiem ar ārkārtas aicinājumu vienoties par jaunu globālās ekonomikas stimulēšanas sistēmu, kas radītu jaunas darba vietas un veicinātu ekonomisko izaugsmi.
“Šobrīd ir skaidri redzama nepieciešamība pēc jaunas globālas ekonomikas stimulēšanas sistēmas. Eiropā patlaban ir vairāk nekā 19 miljonu bezdarbnieku, un paredzams, ka līdz šī gada beigām to skaits sasniegs 25 miljonus. Tā ir ekonomikas un cilvēces katastrofa”, teica P. N. Rasmusens.
PES prezidents uzskata, ka Eiropas Komisijai neizdosies nevienu apmuļķot ar apgalvojumiem, ka Eiropa iegulda ekonomikas stimulēšanā 3.3% no IKP (iekšzemes kopprodukta), jo reālais apjoms, saskaņā ar SVF (Starptautiskā Valūtas fonda) datiem, ir mazāks par 2%. “Mums ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Eiropas konservatīvajām partijām (Latvijā tās ir „Tautas Partija” un „Jaunais Laiks”) un Eiropas Padomi, kuras atsakās ieguldīt pietiekami daudz līdzekļu jaunu darbavietu radīšanā. Viņi uzskata, ka Eiropa ir jau paveikusi pietiekami daudz, bet es uzskatu, ka Eiropa ir spējīga ieguldīt daudz vairāk, lai palīdzētu bezdarbniekiem atgūt darbavietas”, uzsvēra Pols Nīrups Rasmusens.
Eiropas Sociāldemokrātu partijas dalīborganizāciju vadītāji un valstu premjerministri, tai skaitā – LSDSP līderis Jānis Dinevičs, tiekoties 19. martā Briselē, vienojās par septiņu punktu stratēģiju, kuru piedāvāja iekļaut Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānā. Šajā stratēģijā bija iekļauts arī aicinājums uzsākt globāla mēroga darbības, kas glābtu pasaules ekonomiku no lejupslīdes, to ievirzot uz ilgspējīga attīstības ceļa.
