Alternatīva vai prioritāte?

Krīzes laikā, kad lielākā daļa uzņēmumu gan privātajā, gan valsts sektorā “savelk jostas”, ir uzņēmumi, kas spēj attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas, būvēt jaunas Eiropas mēroga rūpnīcas, gūt peļņu un tas notiek Latvijā. Neviļus rodas jautājums – kāpēc mums sponsorēt Krievijas “Gazprom”, ja varam ilgtermiņā ieguldīt naudu savā ekonomikā, ieguldot līdzekļus ar biomasu kurināmās koģenerācijas stacijās vai citos videi draudzīgos atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos?

Lielākais Latvijas granulu ražotājs “Latgran” šā gada februārī paziņoja, ka investējis pusmiljonu eiro jauna granulu veida ražošanas uzsākšanai. Jaunās granulas iegūst no daudzgadīga graudzāļu dzimtas lakstauga miežabrāļa. Enerģētiskās vērtības ziņā miežabrāļa granulas ir līdzvērtīgas koksnes granulām, taču ja kokam, lai izaugtu, vajag 20-30 gadus, tad miežabrālis granulu ražošanai ir gatavs gada laikā.

Uzņēmums šogad plāno attīstīt enerģētiskās zāles granulu ražošanu un veiksmīgas projekta gaitas turpinājumā plāno par saviem līdzekļiem uzcelt šī granulu veida ražošanai paredzētu rūpnīcu, kura jau būs trešā uz biomasas produktu ražošanu specializētā uzņēmuma rūpnīca Latvijā.

Jāpiebilst, ka šobrīd visa uzņēmuma saražotā produkcija tiek eksportēta uz Skandināviju, Lielbritāniju, Beļģiju un Vāciju, kur tā tiek izmantotas ar biomasu kurināmās koģenerācijas stacijās. Tur jau sen ir nonākuši pie slēdziena, ka “zaļā enerģija” ir lētāka un videi draudzīgākā.

Lauksaimniekiem ekonomiskās krīzes laikā ir grūti pārkvalificēties uz citu nozari, tas prasa gan lielus finansiālos ieguldījumus, gan jauns zināšanas. Viens no retajiem izņēmumiem ir enerģētiskām vajadzībām audzētā speciālā enerģētiskā zāle – biomasa. Tās audzēšanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un nav jāiegādājas specializēta tehnika – tiek izmantota standarta pļaušanas tehnika un siena prese. Turklāt, ir vairākas priekšrocības, kas atvieglo lauksaimnieku darbu – sēklas jāsēj reizi 15 gados un sēklu iegādei ir iespējams piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas fondiem. Enerģētisko zāli var audzēt nabadzīgā augsnē un tā nav jāmēslo, pēc nopļaušanas zāle nav jāžāvē un īpaši jāapstrādā.

Kā būtu, ja visos Latvijas reģionos izveidot biomasas audzēšanai, pārstrādei un enerģijas iegūšanai nepieciešamos objektus? Tas garantētu darbu Latvijas lauksaimniekiem, samazinātu elektroenerģijas un siltuma cenas iedzīvotājiem. Un galvenais – mēs visu procesu no sākuma līdz beigām spētu nodrošināt paši saviem spēkiem.

Pērn enerģētikas nozares speciālisti pulcējās “Brīvības un solidaritātes fonda” rīkotā forumā par Latvijas enerģētisko neatkarību, kura noslēgumā vienbalsīgi nonāca pie slēdziena, ka jau šobrīd Latvijā ir iespējams saražot biomasas daudzumu, kas nodrošinātu valstij nepieciešamo elektroenerģiju un siltuma daudzumu, pierādot to ar dažādiem aprēķiniem un statistikas datiem.

Biomasas audzēšana šobrīd varētu kļūt par alternatīvu tiem lauksaimniekiem, kuri kļuvuši par valsts ekonomiskās krīzes upuriem un nespēj turpināt darbību līdzšinējās nozarēs, bet ar laiku tā varētu kļūt par valsts prioritāti, kas nodrošinātu enerģētisko un politisko neatkarību.

Pārpublicēts no portāla “Delfi”.